Darba jurists
Daudz slimosi – atlaidīs no darba
Pie kā iet pēc slimības lapas? Kas un cik maksā par slimošanas laiku? Vai drīkst atlaist slimu darbinieku? Vai paģiru dēļ var saņemt slimības lapu?
Šorīt pamodies un nepavisam nav labi ar veselību. Vai arī bērnam naktī bija augsta temperatūra, iesnas, klepus. Izskatās, ka arī rīt uz darbu tikt nevarēsi. Kā rīkoties?
Darba likums precīzi nenosaka, kad un kā darbiniekam darba devējam jāpaziņo par savu slimību. Ja savas vai bērna slimības dēļ nevari ierasties darbā, atceries, kādi ir iekšējās kārtības noteikumi tavā darbavietā: kad, kā un kam jāpaziņo par darba kavējumu. Ir darbavietas, kur darbiniekam ļauts slimības dēļ vienu vai pat vairākas dienas neierasties darbā, neuzrādot šīs dienas kavējuma attaisnojumu – ārsta izrakstītu darbnespējas jeb, kā parasti saka, slimības lapu, bet ir darbavietas, kur šādu kavējumu un tā iemeslu vērtē ļoti strikti. Jebkurā gadījumā – saslimušajam jau laikus jāpadomā par darba kavējuma attaisnojumu. Bet var būt arī situācijas, kad darbinieks nonāk nelaimē un nemaz nespēj darba devējam paziņot par savu slimību vai nelaimes gadījumu. Te nu ieteikums gan darba devējiem, gan darbiniekiem: jau laikus padomājiet, lai darba devējam ir zināma arī kāda darbinieka tuvinieka kontaktinformācija. Ja gadīsies, ka cilvēks nav darbā un ar viņu arī nav iespējams sazināties, būs kāds, kam apjautāties.
Pēc slimības lapas – pie ārsta
Lai saņemtu slimības lapu, tev jādodas pie ārsta vai jāizsauc savs ģimenes ārsts mājas vizītē. Lai izsniegtu darbnespējas lapu, ārstam pacients jāredz: jānovērtē veselības stāvoklis, pārliecinoties, ka viņš jau šodien tiešām nav spējīgs strādāt. Cilvēks nevar ārstam teikt: esmu slims kopš aizvakardienas, un par visām šīm dienām man vajadzētu slimības lapu. Ārstam nav tiesību dokumentu izrakstīt ar atpakaļejošu datumu: pirmā slimības lapas diena var būt tikai tā, kurā ārsts cilvēku izmeklējis. Ja cilvēks nonācis stacionārā, darbnespējas lapu pēc ārstēšanās beigām cilvēks saņem tur. Savukārt, lai to saņemtu ambulatori, pacientam, nav obligāti jāvēršas pie sava ģimenes ārsta – darbnespējas lapu var izrakstīt jebkurš ārsts vai ārsta palīgs. Piemēram, ja cilvēks saslimst dienā, kad valstī ir brīvdiena vai svētku diena un savs ģimenes ārsts nestrādā, slimības lapu var saņemt pie dežūrārsta.
Darbnespējas lapas izsniegšanas galavārds ir ārstam: pacients nevar pavēlēt lapu izrakstīt vai to izlūgties. Ir noteikumi, kas stingri nosaka, kādos gadījumos ļauts izsniegt darbnespējas lapu, un mediķiem šī kārtība jāievēro. Ārsts izmeklē pacientu, novērtē viņa veselības stāvokli un pieņem lēmumu – ir vai nav pamats atzīt, ka cilvēks ir darba nespējīgs. Darbnespējas lapas hronoloģiskā secībā reģistrē speciālā reģistrācijas žurnālā, ierakstot reģistrācijas numuru gan lapā, gan cilvēka medicīniskajā dokumentācijā.
! Darbnespējas lapu veidlapas ārstniecības iestādes un ārsti iegādājas par saviem līdzekļiem, pacientiem par tām nav jāmaksā. Maksu saskaņā ar ārstniecības iestādes maksas pakalpojumu cenrādi drīkst prasīt vienīgi tad, ja darbnespējas lapa nozaudēta un tiek izsniegts tās dublikāts.
Sākotnēji ārsts izsniedz darbnespējas lapu A, izrakstot to noteiktam laika periodam, bet ne ilgāk par 10 dienām. Šis dokuments ir pierādījums darba devējam, ka darba kavējums ir attaisnots un ļauj darbiniekam saņemt slimības naudu. Turklāt jāievēro: ja darbiniekam ir vairāki darba devēji, viņam jāprasa ārstam, lai izraksta vairākas darbnespējas lapas – katram darba devējam savu. Kad ārsta noteiktais laiks vai maksimālās A lapas 10 dienas pagājušas, bet cilvēks joprojām ir slims, viņam jādodas pie ārsta darbnespējas lapu pagarināt. Nu ārsts izraksta darbnespējas lapu B – tas ir gan attaisnojuma dokuments darba kavējumam, gan pamats slimības pabalsta saņemšanai no valsts. Pacientam tiek izsniegta tikai viena B darbnespējas lapa, kas jāiesniedz VSAA. Darba devēja atzīme uz lapas par to, ka cilvēks šajā laikā neatrodas darbā, savulaik bija, bet tagad vairs nav vajadzīga.
Slimības lapas matemātika
Par laiku, kad darbinieks paša vai bērna slimības dēļ nevar strādāt, viņam pienākas kompensācija – slimības nauda vai slimības pabalsts.
Ja slims pats darbinieks
Par pirmajām 10 slimošanas dienām viņš saņem slimības naudu, ko izmaksā darba devējs. Pirmā ir nogaidīšanas diena, par pirmo slimības dēļ kavēto dienu darbinieks atalgojumu nesaņem. Atlīdzību par nākamajām dienām darba devējs aprēķina no darbinieka vidējās izpeļņas: vidēji cik vienā dienā darbinieks nopelnījis pēdējo sešu mēnešu laikā. Par otro un trešo slimības dienu no šīs summas darbiniekam jāsaņem ne mazāk kā 75%, bet no ceturtās līdz desmitajai dienai – ne mazāk kā 80%. Nosacījums ne mazāk nozīmē, ka darba devējam ir tiesības izmaksāt darbiniekam arī lielāku slimības naudu. Darbiniekam nav atsevišķā iesniegumā jāprasa darba devējam slimības naudas izmaksa – to darba devējs pats aprēķina un izmaksā pēc darbnespējas lapas saņemšanas.
No darbnespējas 11. dienas līdz laikam, kamēr var atgriezties darbā, cilvēks saņem slimības pabalstu, ko izmaksā Valsts Sociālās Apdrošināšanas aģentūra. Šo pabalstu var saņemt ne ilgāk kā 26 nedēļas, skaitot no darbnespējas pirmās dienas. Ir atsevišķi gadījumi, kad slimības lapu var pagarināt arī pēc 26 nedēļām, bet tas iespējams, tikai pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas atzinumu. Tāpat slimības pabalstu var saņemt ne ilgāk kā par 52 nedēļām trīs gadu laikā, ja cilvēks slimo ar pārtraukumiem. Slimības pabalstu maksā nevis par darbdienām, bet par kalendāra dienām – tātad, arī par sestdienām un svētdienām. Pabalstu piešķir 80 procentu apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. No slimības pabalsta ietur ienākuma nodokli.
Darbnespējas lapu B var iesniegt jebkurā VSAA nodaļā gada laikā kopš tās noslēgšanas, arī nosūtot pa pastu vai iesniedzot elektroniski valsts portālā latvija.lv.
Cilvēks nedrīkst vienlaikus saņemt slimības pabalstu un strādāt, saņemot darba ienākumus. Nosakot tiesības uz pabalstu, VSAA pārbauda, vai pabalsta pieprasītājam darba nespējas periodā nav reģistrēti darba ienākumi. Slimības pabalstu izmaksā 10 dienu laikā kopš visu vajadzīgo dokumentu iesniegšanas.
Ja saslimis bērns
Cilvēkam, kas kopj slimu bērnu vecumā līdz 14 gadiem, ārsts uzreiz izsniedz darbnespējas lapu B. Ja bērnam vecumā līdz 3 gadiem jāārstējas slimnīcā vai ja smagi slimam bērnam līdz 14 gadiem slimnīcā vajadzīga kopšana un cilvēks grib būt kopā ar bērnu, darbnespējas lapai nav tādu ierobežojumu, kā izsniedzot darbnespējas lapu pašam pieaugušajam. Ja bērnam tas vajadzīgs, vecāki var saņemt darbnespējas lapu laikam, kamēr vien nepieciešama atrašanās slimnīcā.
Saņemt darbnespējas lapu, lai neierastos darbā un būtu kopā ar saslimušo bērnu, vienlaikus drīkst abi vecāki. Savukārt valsts izmaksātu slimības pabalstu varēs saņemt tikai viens. Turklāt slimības pabalsta izmaksai, esot kopā ar slimu bērnu, noteikti strikti ierobežojumi. Ja bērnu kopj mājās, slimības pabalstu izmaksā no pirmās līdz 14 bērna slimošanas kalendārajai dienai, bet, ja šajā laikā bērns atrodas vai kaut daļu laika ir atradies slimnīcā, pabalstu izmaksā līdz 21 dienai. Pēc tam pabalsta izmaksa beidzas. Nevar arī vispirms 21 dienu pabalstu par bērna slimošanas epizodi saņem mamma un tad tētis. Ja pēc 21 dienas slimošanas tiek atvērta jauna darbnespējas lapa – kādas citas saslimšanas dēļ –, tad pabalstu atkal var saņemt.
Atvaļinājums un slimošana
Ja cilvēks saslimst, atrodoties bezalgas atvaļinājumā, darba devējam nav pienākums maksāt darbiniekam slimības naudu vai pārcelt brīvās dienas. Ja cilvēks saslimst ikgadējā atvaļinājuma laikā, viņam ir tiesības saņemt darbnespējas lapu un iesniegt to darba devējam. Noslimotās dienas no atvaļinājuma atrēķina un pārceļ uz vēlāku laiku. Ja darbnespējas lapa izsniegta, jo saslimis pats darbinieks, viņš saņem darba devēja izmaksātu slimības naudu. Valsts slimības pabalstu izmaksā tikai ar 11. dienu, bet ne ātrāk kā ar dienu, kad darbinieks pēc atvaļinājuma būtu atsācis strādāt.
Ja ikgadējā atvaļinājuma laikā saslimst bērns, slimības pabalstu par šo periodu valsts nemaksā. To sāk maksāt tikai ar dienu, kad vecākam pēc atvaļinājuma jāatsāk strādāt.
Darba uzteikums slimības laikā
Darba devējs darbiniekam nedrīkst uzteikt darbu laikā, kad viņam ārsts izrakstījis darbnespējas lapu. Savukārt pats darbinieks slimošanas laikā var uzrakstīt un iesniegt darba devējam atlūgumu.
Uzteikuma termiņā ierēķināt vai neierēķināt darbnespējas laiku – to izvēlas darbinieks. Lai darbnespējas laiku iekļautu mēnesī, kas vēl jānostrādā, darbiniekam par to jāuzraksta atsevišķs iesniegums. Ja iesnieguma nebūs – darba devējs slimošanas laiku ierēķinās uzteikuma termiņā. Piemēram: darba devējs uzteic darbu darbiniekam – pēc mēneša darba attiecības tiks pārtrauktas. Nākamajā dienā darbinieks saslimst. Ja viņš vēlas, lai slimošanas laiku neieskaita mēnesī, kas vēl jānostrādā – jāraksta iesniegums. Ja iesnieguma nebūs, darba attiecības pēc mēneša tiks pārtrauktas pat tad, ja darbiniekam tajā laikā turpināsies darbnespēja.
Ilgi slimosi – atlaidīs!
Slimojoši vai slimi darbinieki nav izdevīgi nevienam darba devējam: ne tikai jāmaksā slimības nauda, bet arī jādomā, kas padarīs darbu šī cilvēka vietā. Ja darba devējs šaubās par darba ņēmēja darbnespējas lapas pamatotību, viņam ir tiesības rakstīt iesniegumu Veselības inspekcijai, īsi aprakstot problēmas būtību un norādot, kas tieši darba devēju vedina apšaubīt slimības lapas pamatotību. Iesniegumam jāievieno darbnespējas lapas kopija. Piemēram, darbinieks bieži slimo, lai gan ikgadējā obligātajā veselības pārbaudē tiek atzīts, ka viņš ir praktiski vesels. Tāpat darba devējam ir tiesības norādīt objektīvi pamatotus un pierādāmus režīma pārkāpumus. Piemēram, slimais darbinieks darbnespējas lapas laikā strādā citā darbavietā vai atrodas ārzemēs, līksmo izklaides pasākumos utt.. Vēl viens iemesls darbnespējas lapas apšaubīšanai: darba devējs zina, ka dienā, kad lapa izsniegta, darbinieks nemaz nevarēja būt apmeklējis ārstu, un tas nozīmē, ka lapa varētu būt izsniegta ar atpakaļejošu datumu – tādēļ iespējams, labu var uzskatīt par izsniegtu nepamatoti, jo todien ārsts pacientu nemaz nav redzējis. Visu ekspertīzei nepieciešamo medicīnisko dokumentāciju no ārstniecības iestādēm pieprasa inspekcija. Iesnieguma izskatīšana ir bez maksas.
Ja darbinieks slimības dēļ uz darbu nenāk vairāk nekā sešus mēnešus no vietas vai arī slimo ļoti bieži – trīs gadu laikā darbnespējas dēļ neierodoties darbā vienu gadu – darba devējs viņu drīkst atlaist, kā uzteikuma iemeslu norādot tieši šo: ilgstoša slimošana. Turklāt šādā gadījumā viņam ir tiesības izdarīt to arī laikā, kad darbiniekam ir izrakstīta darbnespējas lapa. Te nu jāievēro, ka pusgada vai gada termiņā neierēķinās grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, kā arī darbnespējas laiku, kura iemesls ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība.
Vienlaikus ir jānorāda, ka Darba likuma 101.panta pirmās daļas 11.punkta nosacījumi pēc būtības lielā mērā un ar lielu ticamību nepamatoti ierobežo godprātīgo darbinieku tiesības uz darbu un sociālo aizsardzību, kā rezultātā tiesību normas spēkā esamība, iespējams, ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātiem principiem, un, tādējādi pastāv nepieciešamība Satversmes tiesas iejaukšanai. Tas nozīmē, ka darba devējs var atlaist arī tos godprātīgos darbiniekus, kas slimo vairāk par 6 mēnešiem, vienkārši pamatojoties uz slimības fakta esamību, kas protams ir pretrunā ar minētās normas pieņemšanas mērķi - atbrīvoties no negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši slimo. Jebkurā gadījumā, Darba likumā noteiktais atbrīvošanas pamats – ilgstoša slimība ir vērtējams kritiski, un, pēc būtības būtu atceļams no likumdevēja puses. Jo vairāk tāpēc, ka gadījumus ar negodprātīgiem darbiniekiem, kas ilgstoši slimo, būtu jāvērtē ārstiem – noskaidrojot, cik ir pamatota darbiniekam noteiktā darbnespēja.
Jāiet uz tiesu? Ar slimības lapu nepietiks!
Ja slimības laikā jādodas uz tiesu, bet veselības stāvokļa dēļ nevari ierasties, noteikti to paziņo tiesai. Ja lietas dalībnieks (apsūdzētais, liecinieks utt.) laikus nepaziņo par savu neierašanos tiesas sēdē, viņam var uzlikt soda naudu līdz 80 eiro. Turklāt ielāgo, ka tikai darbnespējas lapa vien nebūs pietiekami attaisnojošs iemesls, lai neierastos tiesā. Jau pats tās nosaukums liecina, ka šāda dokumenta izsniegšanas iemesls ne vienmēr ir slimība, bet gan darbnespēja. Tādēļ noteikti paprasi ārstam vai ārsta palīgam papildus izsniegtajai darbnespējas lapai izrakstīt veidlapu Nr.27/u "Izraksts no stacionāra pacienta/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes". Tajā būs norādīts tavs ārstēšanās režīms – ārstēšana stacionārā, mājas vai brīvais režīms–, un tiesnesis varēs izvērtēt, vai tas attaisno tavu neierašanos tiesā. Ja neierašanās iemesls nav pamatots, tev var uzlikt naudas sodu līdz 150 eiro.
Vakar dzēru, šodien esmu slims
Vai paģiras var būt iemesls, lai saņemtu darbnespējas lapu?
Ģimenes ārste Sarmīte Veide skaidro: «Ja cilvēks pie ārsts atnāk pie ārsta ar sliktu pašsajūtu – galvassāpēm, vemšanu, sirdsklauvēm, vēdera darbības traucējumiem -, ārsts viņu, protams, izmeklē. Ja pacienta stāvoklis liecina, ka viņš šodien nespēj strādāt, protams, ārsts izraksta darbnespējas lapu. Tomēr gadījumos, ja ārstam ir aizdomas, ka veselības traucējumu iemesls ir alkohols, viņš var nosūtīt pacientu uz asins analīzēm alkohola noteikšanai un rezultātus atzīmēt pacienta dokumentācijā. Katrā ziņā – šāda darbnespējas lapa jebkurā gadījumā ir attaisnots darba kavējums.»
