Darba jurists
Priekšrocības turpināt darbu
Attiecībā par Darba likuma (turpmāk - DL) 108.panta piemērošanas nosacījumiem jānorāda, ka DL 101.panta pirmās daļas 9.punkts nosaka, ka: „Darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu, vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, ja tiek samazināts darbinieku skaits.” Savukārt DL 104.panta pirmā daļa nosaka, ka: „Darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā.”
Tātad DL 101.panta pirmās daļas 9.punktā kā darba devēja uzteikuma pamats paredzēta darbinieku skaita samazināšana, savukārt DL 104.panta pirmajā daļā dots šī jēdziena skaidrojums. Līdz ar to nav pamata sašaurināti tulkot attiecīgo normu un uzskatīt, ka uzteikums 101.panta pirmās daļas 9.punkta kārtībā ir pieļaujams tikai gadījumos, ja uzņēmumā reāli tiek samazināts darbinieku skaits, piemēram, ka tas apstāklis vien, ka uzņēmumā notiek tikai darbinieku pienākumu pārdale vai vienlaicīgi ar štata vienību likvidēšanu uzņēmumā tiek izveidotas vairākas štata vienības, nevar būt par pamata DL 101.panta pirmās daļas 9.punkta nepiemērošanai.
Papildus tam Darba jurists norāda, ka iepriekš minētais uzteikuma pamats ir piemērojams gadījumos, ja uzņēmumā veiktu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākuma dēļ attiecīgajam darbiniekam objektīvi nav iespējams saglabāt iepriekšējos darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus. Jāatzīmē, ka minēto pasākumu veikšanas nepieciešamību un lietderību ietilpst tikai darba devēja kompetencē, proti, darba devējs izvērtē, vai ar esošo situāciju uzņēmumā iespējams nodarbināt darbinieku.
DL 108.panta pirmā daļa nosaka, ka: „Darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija”. Turklāt minētā panta otrā daļa nosaka, ka: „Ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, priekšrocības palikt darbā ir tiem darbiniekiem: (..)”.
Tātad DL paredz noteiktu procesuālu kārtību darbinieku priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības izvērtēšanai, lai nodrošinātu darbinieku tiesību un interešu aizsardzību darba līgumu uzteikumu darbinieku skaita samazināšanas gadījumos. Tādējādi DL 108.panta pirmās daļas nosacījuma izvērtējumu nepieciešams veikt starp tiem darbiniekiem, kuri veic tādu pašu vai līdzīga rakstura darbu, gadījumā, ja paredzēts atlaist vienu vai vairākus no šiem darbiniekiem. Taču šāds izvērtējums nav jāizdara, ja no darba paredzēts atlaist vienīgo darbinieku, kas uzņēmumā veica attiecīgo darbu. Sākotnēji ir izvērtējami attiecīgo darbinieku darba rezultāti un darbinieku kvalifikācija un tikai pēc tam vērtējamas priekšrocības, kas paredzētas DL 108.panta otrajā daļā.
Turklāt jāņem vērā, ka saskaņā ar iepriekš minētās normas trešo daļu neviena no šā panta otrajā daļā minētajām priekšrocībām nav prioritāra un darba devējam pašam ir tiesības izlemt, kurai no tām katrā konkrētā gadījumā dodama priekšroka. Savukārt, lai izvērtētu darbinieku priekšrocības turpināt darba tiesiskās attiecības, darba devējs var pieņemt iekšēju normatīvo aktu, piemēram, rīkojumu, kurā nosaka darbinieku izvērtēšanas kārtību atbilstoši DL 108.panta nosacījumiem.
Papildus tam Darba jurists norāda, ka DL 108.pants nosaka kritērijus, pēc kuriem darba devējam jāizvērtē darbinieka priekšrocības turpināt darbu. Likums nenosaka ne kārtību, kādā veicams priekšrocību izvērtējums, ne formu, kādā nostiprināmi izvērtējuma rezultāti. Tāpēc noteicoša nozīme piešķirta darbinieku priekšrocību turpināt darba attiecības izvērtēšanai, nevis formai, kādā tai jānotiek.
Vienlaikus Darba jurists norāda, ka Darba līguma uzteikuma darbinieku skaita samazināšanas sakarā jāatzīmē arī, ka Darba likuma 101.panta ceturtā daļa darba devējam uzliek par pienākumu piedāvāt darbiniekam citu darbu tai pašā vai citā darba devēja uzņēmumā, ja šāda iespēja uzņēmumā pastāv.
