Darba jurists
Vai SIA valdes loceklim ir atļauts nodibināt darba tiesiskās attiecības SIA vārdā, bet savā labā
Darba likuma 3. un 4.pantā ir norādīta darba devēja un darbinieka jeb darba tiesisko attiecību subjektu legāldefinīcija. Proti, Darba likuma izpratnē darba devējs ir fiziskā vai juridiskā persona vai arī tiesībspējīga personālsabiedrība, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku. Savukārt darbinieks ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu darba devēja vadībā. Atbilstoši Darba likuma 28.panta pirmās, trešās daļas un 40.panta nosacījumiem darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar rakstveidā noslēgtu darba līgumu, kuram piemērojami arī Civillikuma noteikumi, ciktāl Darba likumā un citos normatīvajos aktos, kas regulē darba tiesiskās attiecības, nav noteikts citādi.
Tātad iepriekšminētā kontekstā secināms, ka ar darba līgumu nodibinātās darba tiesiskās attiecības pēc sava satura un būtības faktiski ir daudzpusējie jeb divpusējie civiltiesiskie darījumi, kas ietver sevī divu personu (subjektu) jeb darba devēja un darbinieka gribas izteikumu kopumā dibināt tiesiskās (likumam atbilstošas: Darba likumam, Civillikumam u.c. normatīvo tiesību aktu prasībām) attiecības, kā rezultātā tiek noslēgta vienošanās jeb panākts galarezultāts.
Savukārt, papildus dalībnieku gribas izteikumam dibināt darba tiesiskās attiecības obligāti jāievēro likumā paredzētos nosacījumus attiecībā uz tiesisko darījumu absolūtas spēkā neesamības svarīgākajiem pamatiem, kas norādīti Civillikuma 1405., 1409., 1415., 1438., 1439., 1484., 1486. un 1543.pantā. Tāpēc dalībnieku darījumspēja (rīcībspēja un tiesībspēja) ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem darījuma spēkā esamībai.
Tā kā darba devējs Darba likuma izpratnē var būt arī juridiskā persona, visupirms nepieciešams izpētīt un noskaidrot juridiskās personas (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) pārstāvības kārtību, to skaitā rīcībspējas realizācijas nosacījumus.
No Komerclikuma 209.pantā sniegtās definīcijas faktiski izriet, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību pārvaldes institūcija ir dalībnieku sapulce un valde, kā arī padome (ja tāda ir izveidota). Turklāt no minētā likuma 221.panta regulējuma izriet, ka valde, kuras sastāvā var būt viens vai vairāki locekļi (obligāti rīcībspējīga fiziskā persona) ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību izpildinstitūcija, kura (valde) arī vada un pārstāv sabiedrību.
Papildus tam Civillikuma 1406.pants noteic, ka: „Tiesību spējīgas tiesiskos darījumos ir nevien fiziskas, bet arī juridiskas personas, ja likums nenosaka citādi.” Turklāt Civillikuma 1410.panta otrā daļa noteic, ka: „Juridiskas personas taisa tiesiskos darījumus caur saviem likumīgiem pārstāvjiem.”
Tātad iepriekšminētā kontekstā Darba jurists secina, ka juridiskās personas (sabiedrības ar ierobežotu atbildību) orgānu (izpildinstitūciju) griba veidojas kolektīvu vai individuālu lēmumu rezultātā likumā un statūtos noteiktajā kārtībā. Juridiskās personas orgānu (valdes locekļu) rīcība ir pašas juridiskās personas rīcība, ja vien tie (valdes loceklis) darbojas likumā un statūtos noteiktās kompetences ietvaros. Jāatzīmē, ka pildot valdes locekļa pienākumus, fiziskā persona pārstāv juridisko personu, to skaitā ir tiesīga izdarīt saistošas darbības tiesisko attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai. Pie šādas juridiskās personas pārstāvības fiziskai personai (valdes loceklim) ir jāpilda savi pienākumi kā krietnam un rūpīgam saimniekam, pretējā gadījumā var iestāties atbildība saskaņā ar Komerclikuma 169.panta nosacījumiem.
Savukārt jautājumam, vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes loceklim ir atļauts noslēgt tādus tiesiskos darījumus, to skaitā nodibināt darba tiesiskās attiecības, kuros viņš vienlaicīgi darbojas gan pats savā vārdā un labā, gan arī sabiedrības ar ierobežotu atbildību vārdā (valdes loceklis), Darba jurista ieskatā pēc tā satura un būtības ir raksturīgas galvenokārt interešu konflikta situācijas, kuru rezultātā sabiedrība ar ierobežotu atbildību var prasīt no attiecīgā valdes locekļa darījuma rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzību. Turpat jāatzīmē, ka Latvijas civiltiesībās nav ietverts vispārējs aizliegums, kas neļautu pārstāvim, vienlaicīgi pārstāvot citu personu, piemēram, pārstāvot sabiedrību ar ierobežotu atbildību kā valdes loceklis, noslēgt civiltiesisku darījumu, to skaitā darba vai uzņēmumu līgumu pašam ar sevi.
Tomēr Darba jurists uzskata un norāda, ka situācijā, kad viena un tā pati fiziskā persona, slēdzot daudzpusējos jeb divpusējos civiltiesiskus darījumus, to skaitā darba un uzņēmumu līgumu, vienlaikus izsaka darba devēja un darbinieka gribu var būt vērtējami kā simultatīvi jeb šķietami vai neīsti darījumi, kuri, iespējams, ir vērsti uz likumu apiešanu vai neievērošanu. Tāpēc, lai neveidotos šādas situācijas jeb darījumi, Darba jurista ieskatā būtu vēlams, ka jebkura darījuma dalībnieki savu gribu dibināt tiesiskās attiecības, to skaitā darba tiesiskās attiecības, varētu paust tikai kā atsevišķi jeb dažādi subjekti. Piemēram, sabiedrības ar ierobežotu atbildību valdes loceklis var nodibināt darba tiesiskās attiecības ar citu sabiedrības valdes locekli kā fizisko personu, tādejādi, sasniedzot Civillikuma tiesību normās ietverto mērķi un jēgu attiecībā uz dalībnieku, t.i., pēc būtības divu dažādu subjektu pausto gribu nodibināt saistību tiesības.
