Darba jurists
Cik jāsaņem par virsstundu darbu?
Kas nedrīkst strādāt virsstundas? Vai no šāda darba drīkst atteikties? Cik virsstundas atļauts strādāt? Ko darīt, ja darba devējs nesamaksā?
Virsstundu darbs var būt gan ieguvums, gan zaudējums. Ja esi ar mieru strādāt vairāk un darba devējs tev par to godprātīgi samaksā – viss kārtībā. Bet ko darīt, ja darba devējs par virsstundu darbu samaksā maz vai nesamaksā neko?
Darba likumā teikts: virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Ko tas nozīmē? Ļoti vienkārši izsakoties: tas nozīmē, ka darbiniekam jāstrādā tik stundas, par cik stundām darba devējs darba līgumā apņēmies samaksāt, savukārt pārējās virs normālā darba laika nostrādātās stundas ir virsstundas, par kurām jāsaņem piemaksu ne mazāk kā 100 % apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes.
!Normālais darba laiks ir 8 stundu darbs dienā un 40 stundu darbs nedēļā. Jānorāda vienu no darba laika organizācijas veidiem summētais darba laiks, kurā nostrādājamo stundu laiku mēra garākā laika posmā – pārskata periodā.
Jāvienojas katrreiz no jauna
Jebkurš virsstundu darbs ir pieļaujams vien tad, ja darba devējs un darbinieks par to ir rakstiski vienojušies. Dažkārt darba devēji jau darba līgumā paredz punktu, ka darbinieks apņemas strādāt virsstundas, un darbinieki šādus līgumus paraksta. Tomēr vispārēja frāze darba līgumā nav rakstiska vienošanās par virsstundu darbu Darba likuma izpratnē. Pirms darba devējs prasa darbiniekam strādāt virsstundas, viņam jāsagatavo konkrēta rakstiska vienošanās par konkrēto virsstundu darbu, un jāpiedāvā darbiniekam šo vienošanos parakstīt. Izvēle ir darbinieka pusē – viņš virsstundu darbam var piekrist, bet var arī nepiekrist. Proti, ja nekāda vienošanās nav parakstīta, šodien pulksten sešos, kad beidzas darba laiks, vari iet mājās, lai arī darba devējs prasa vēl pastrādāt.
Praksē mēdz būt gadījumi, kad darba devējs un darbinieks par virsstundu darbu rakstiski nevienojas, bet darbinieks tomēr strādā. Ja darba devējs ir godprātīgs un par virsstundu darbu pēc tam samaksā vismaz tik, cik nosaka Darba likums – viss kārtībā. Tomēr strādājot bez rakstiskas vienošanās, darbinieks riskē, ka darba devējs nostrādātās virsstundas neuzskaitīs un arī neapmaksās. Ja tā notiks, darbiniekam būs jāpierāda, ka viņš ir strādājis vairāk nekā apņēmies darba līgumā. Kā to pierādīt – būs jādomā darbiniekam: tie var būt virsstundu darba laikā nosūtītie e-pasti, parakstītie dokumenti utt..
! Ja darba devējs liek darbiniekam strādāt virsstundas, pirms tam neparakstot vienošanos un par to nesamaksājot – šādu nodarbinātību varētu uzskatīt par piespiedu darbu. Jebkurā gadījumā par virsstundu darba veikšanu ir nepieciešama darbinieka piekrišanas saņemšana.
Labprātīgās virsstundas – risks darba devējam
Bet mēdz būt arī citādas situācijas. Darba devēja un darbinieka līgumā ir noteikts darba laiks – cik stundas darbiniekam jāstrādā, un par šīm stundām darba devējs arī apņemas samaksāt. Savukārt darbinieks, labi zinot, par cik stundām viņam maksā, tomēr nostrādā vairāk – varbūt viņš nolīgtajā laikā visu padarīt nepagūst, bet varbūt viņam ļoti patīk strādāt. Jebkurā gadījumā: darba devējs nav nācis pie darbinieka un prasījis viņam rakstisku piekrišanu strādāšanai vairāk, bet darbinieks tomēr strādā. Kā var attīstīties šāda situācija?
No vienas puses varētu domāt: ja jau darba devējs virsstundas strādāt neprasa, tad arī darbinieks no viņa nevar prasīt par tām samaksu. Tomēr tā gluži nav. Darbiniekiem ir noteikts darba laiks, turklāt uzņēmumos, kuros ir vairāk par 10 darbiniekiem, ir arī iekšējās kārtības noteikumi, ko darbinieki paraksta, apņemoties ievērot. Darba kārtības noteikumos ir jānorāda, cikos sākas un cikos beidzas darba laiks, un darbiniekiem tas ir jāievēro. Ja darbinieks noteikumus neievēro, darba devējam ir tiesības viņam izteikt piezīmi, rājienu vai pat atbrīvot viņu no darba. Proti: ja darbinieks atrodas darbā ārpus darba laika, darba devējam tas ir jāredz un atbilstoši jārīkojas – vai nu jāliedz strādāt vai kā citādi jānovērš iespējamais, bet darba devējam nevajadzīgais virsstundu darbs.
Ar ko riskē darba devējs, ja darbinieks strādā vairāk, nekā nolīgts darba līgumā? Pirmkārt, ar to, ka šis darbinieks agri vai vēlu tomēr pieprasīs samaksu par nostrādātajām virsstundām. Otrkārt, darba devējs var nonākt arī nepatikšanās ar Valsts ieņēmumu dienestu, jo, precīzi neuzskaitot darbinieku nostrādātās stundas, netiek precīzi uzskaitīts darba laiks, līdz ar to darbinieki nesaņem par to atalgojumu un darba devējs arī nesamaksā valstij nodokļus.
Virsstundu darbu regulē darba devējs
Kārtība, tātad, skaidra: virsstundu darba iniciatīva ir darba devēja ziņā. Darbinieks nevar gribēt strādāt virsstundas un prasīt darba devējam tās apmaksāt. Tieši otrādi: darba devējs piedāvā darbiniekam strādāt virsstundas, bet viņš izlemj – piekrist vai atteikties. Īpatnēju regulējumu Darba likums nosaka maiņās strādājošajiem cilvēkiem. Proti: ja noteiktajā laikā maiņa netiek nomainīta, darbiniekam, kurš nav nomainīts, ir pienākums turpināt darbu, ja darba pārtraukšana nav pieļaujama (piemēram, darbs pie konveijera). Par darba turpināšanu darbinieks nekavējoties paziņo darba devējam. Laiks, kuru darbinieks nostrādājis pēc maiņas beigām, uzskatāms par virsstundu darbu, un darba devējam par to, protams, atbilstoši jāsamaksā.
Ir tikai atsevišķas situācijas, kad darba devējs var nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez darbinieka rakstveida piekrišanas. Pats galvenais, kas jāievēro: šie gadījumi ir tiešām ārkārtas situācijas, bet ne sistēma. Lūk, trīs izņēmuma gadījumi:
• ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības Piemēram, ir noticis kas tāds, ka glābšanas dienesta glābējam jāstrādā ilgāk nekā bija paredzēts.
• lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā; Piemēram, uzņēmumā pēkšņi pazūd elektrība, tādēļ darbi iekavējas un darbiniekiem nākas strādāt dažas stundas pēc darbalaika beigām.
• Steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā. Piemēram, īsi pirms darbalaika beigām picērijā picas pasūta vesels deju kolektīvs. Jāsacep!
! Darba devējs virsstundu darbā nedrīkst nodarbināt darbiniekus, kas jaunāki par 18 gadiem – pat ne tad, ja ir ārkārtas situācija. Savukārt grūtnieci, sievieti pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam un sievieti, kas baro bērnu ar krūti (visā barošanas laikā, bet ne ilgāk kā līdz bērna divu gadu vecumam) virsstundu darbā pat ārkārtas situācijās drīkst nodarbināt vien tad, ja darbiniece tam rakstiski piekritusi.
Algas lapiņas jāizsniedz, nevis jāizprasa
Virsstundu uzskaitīšana ir darba devēja uzdevums. Likums paredz, ka darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās stundas kopumā, kā arī atsevišķi virsstundas, darbu nakts laikā, nedēļas atpūtas laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Nav pieļaujama situācija, kad darba devējs saka darbiniekam: tu tikai neaizmirsti sarakstīt, cik stundas tu kuru dienu strādāji. Turklāt darba devējam ir pienākums darbiniekam ik mēnesi dot informāciju, cik tad darbinieks ir nostrādājis un cik par to saņem.
Darba likums paredz, ka, izmaksājot darba samaksu, darba devējs darbiniekam izsniedz darba samaksas aprēķinu jeb tā dēvēto algas lapiņu. Tajā darba devējs norāda, kāda summa darbiniekam izmaksāta, cik lieli nodokļi ieturēti nodokļi, kāda summa samaksāta kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tāpat algas aprēķinā norādītas nostrādātās stundas – arī virsstundas, nakts laikā un svētku dienās nostrādātās stundas. Algas lapiņas darba devējam ir pienākums izsniegt līdz ar katru darba samaksu, un darbiniekam nav nekur jāiet, lai tās paprasītu vai pieprasītu. Turklāt, ja darbinieks algas lapiņā kaut ko nesaprot, darba devējam ir pienākums aprēķinu izskaidrot: kāpēc darba samaksa ir tieši tāda, kāpēc nodokļi vai ieturējumi tādi un kāpēc nostrādāto virsstundu skaits ir tieši tāds.
Algas lapiņas paredzētas tam, lai darbinieks regulāri pārliecinātos par darba devēja godaprātu: ka visas darba stundas un visas virsstundas ir precīzi uzskaitītas un par katru no tām atbilstoši samaksāts.
Ja algas lapiņā nostrādātās virsstundas netiek uzrādītas vai arī par tām nav atbilstoši samaksāts, darbiniekam jāprasa aprēķinu izskaidrot un pretenziju gadījumā jāprasa darba devējam izmaksāt nopelnīto. Ja situāciju mierīgā ceļā atrisināt neizdodas, darba devējam jāvēršas ar sūdzību Valsts darba inspekcijā vai ar prasību tiesā.
Virsstundu matemātika. Cik tev jāsaņem?
Par virsstundām maksā dubultīgi. Par virsstundu darbu darbiniekam pienākas piemaksa 100 procentu apmērā no noteiktās stundas vai dienas algas likmes. Proti: par katru nostrādāto virsstundu tev jāsaņem tik, cik tu saņemtu par divām parastām darba stundām – tā paredz Darba likums. Bet ir sociāli atbildīgi darba devēji, kas darba koplīgumos ir paredzējuši saviem darbiniekiem par virsstundām maksāt vēl vairāk.
Cik virsstundas drīkst strādāt?
Iespējams, ir darbinieki, kas virsstundas strādā labprātāk nekā parastās darba stundas. Galu galā – par virsstundām taču maksā uz pusi vairāk, kāpēc nepastrādāt? Tomēr Darba likums regulē, cik virsstundas darbinieks drīkst strādāt. Ja noteiktais limits tiek pārsniegts, vainīgs būs darba devējs, un viņu par to var sodīt.
Aprēķini limitu!
Strādājot normālo darba laiku, pieļaujamais apjoms ir 8 virsstundas nedēļā. Aprēķina tā: saskaita septiņas dienas - no pirmdienas līdz pirmdienai, no trešdienas līdz trešdienas utt.. Šajā laikā – vienā nedēļā – darbinieks nedrīkst strādāt vairāk par astoņām virsstundām.
Strādājot summēto darba laiku, virsstundu limitu aprēķina pārskata periodā. Kāds tas ir: jālasa savā darba līgumā vai koplīgumā. Likumā noteiktais pārskata periods ir mēnesis, bet darba devējs ar darbinieku darba līgumā var vienoties par garāku pārskata periodu – līdz trim mēnešiem, savukārt darba koplīgumā var vienoties par vēl garāku pārskata periodu – pat līdz 12 mēnešiem. Summētajā darba laikā, tāpat kā normālajā darba laikā, virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus. Izklausās tik sarežģīti, ka bez piemēra neiztikt.
1. Saskaiti pārskata perioda kalendārās dienas – tātad, ne tikai darbdienas, bet arī sestdienas un svētdienas.
2. Izdali dienu skaitu ar 7, tā iegūstot nedēļu skaitu pārskata periodā.
3. Sareizini nedēļu skaitu ar pieļaujamajām astoņām virsstundām.
4. Iegūtais skaitlis ir pieļaujamais virsstundu skaits šajā periodā
Pārceltā darbdiena – virsstundas?
Jautājums. Dažkārt gadās, ka darba nedēļa izveidojas neierasti gara pārcelto darbdienu dēļ. Proti: nākamnedēļ starp divām svētku dienām iegadās darbdiena, un darba devējs to pārceļ uz šīs nedēļas sestdienu. Līdz ar to šajā darba nedēļā tiek pārsniegs normālais darba laiks – man jānostrādā 48 stundas nolīgto 40 stundu vietā. Vai šādā gadījumā darba devējam par astoņām stundām jāmaksā dubultīgi?
Atbilde. Nē. Un kopš šī gada sākumā šādiem gadījumiem Darba likums dod skaidru atbildi: pārcelto darbdienu neuzskata par virsstundām nav virsstundas. Darba likumā teikts: «Ja darba devējs vienu darba dienu, kas iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, nosaka par brīvdienu un pārceļ to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros, darba dienas pārcelšanas gadījumā minētais darbs nav uzskatāms par virsstundu darbu.»
