Darba jurists
Par ieturējumu ierobežojumiem
Civilprocesa likums nosaka kārtību, kādā veicamas procesuālās darbības, piemērojot civiltiesību materiālās normas, tai skaitā tiesas spriedumu izpildes un attiecīgi – piespiedu izpildes līdzekļu piemērošanas kārtību. Savukārt Darba likums, kas regulē darba tiesiskās attiecības un šā likuma subjektiem ir atzīstams par speciālo likumu, skaidri nosaka no darba samaksas izdarāmo ieturējumu ierobežojumus. Darba likuma 80.panta pirmā daļa nosaka, ka visu ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 20 procentus, bet Civilprocesa likumā īpaši paredzētajos gadījumos – 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas. Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga.
Civilprocesa likumā īpaši paredzētie gadījumi, saskaņā ar kuriem ieturējumu kopsumma nedrīkst pārsniegt 50 procentus, noteikti Civilprocesa likuma 594.panta pirmās daļas 1. un 2.punktā. Visos pārējos gadījumos visu ieturējumu kopsumma no darbiniekam izmaksājamās mēneša darba samaksas nedrīkst pārsniegt 20 procentus, kā to nosaka speciālo tiesību norma darba tiesiskajās attiecībās – Darba likums.
Darba likuma 80.panta pirmajā daļā noteiktā piebilde “Jebkurā gadījumā darbiniekam saglabājama minimālā darba alga” nozīmē, ka darbiniekam normālā darba laika ietvaros saglabājama minimālā mēneša darba alga. Ja darbiniekam ir noteikta stundas tarifa likme, tad darbiniekam attiecībā uz ieturējumiem, saskaņā ar augstāk minēto likuma normu, saglabājama 2013.gada 27.augusta Ministru kabineta noteikumos Nr.665 “Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” (turpmāk – Noteikumi) noteiktā minimālā stundas tarifa likme. Tātad darba devējam jāņem vērā, ka no minimālās mēneša darba algas nedrīkst veikt ieturējumus, izņemot gadījumus, kad darbiniekam jāmaksā uzturlīdzekļi bērnam.
Papildus Darba jurists norāda, ka Noteikumu izpratnē minimālā mēneša darba alga un minimālā stundas tarifa likme saprotama kā aprēķinātā (bruto) darba alga jeb darba alga pirms nodokļu nomaksas.
Vienlaikus vērš uzmanību, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 551.pantu un Tiesu izpildītāju likuma 40.pantu tiesu izpildītāja rīkojumi, izpildot tiesu spriedumus un citus nolēmumus, ir obligāti saistoši fiziskajām un juridiskajām personām visā valsts teritorijā. Tāpēc konceptuāli darba devējam tiesu izpildītāja rīkojums par ieturējumu veikšanu no darbinieka darba algas ir saistošs un izpildāms.
Tādējādi jānorāda, ka, izpildot iespējams šķietami prettiesisku rīkojumu (piemēram, pārkāpti Darba likuma 80.panta nosacījumi), darba devēja tiesiskās intereses netiek aizskartas. Savukārt parādniekam jeb darbiniekam, kura tiesības un tiesiskās intereses tiek aizskartas, ir tiesības saskaņā ar Civilprocesa likuma 632.panta nosacījumiem pārsūdzēt tiesu izpildītāju darbības tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas. Tomēr vienlaikus jānorāda, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 594.panta nosacījumiem tiesu izpildītājs ir tiesīgs piedzīt 30 procentus, saglabājot parādniekam darba samaksu un tai pielīdzinātos maksājumus minimālās mēneša darba algas apmērā un saglabājot uz katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu līdzekļus valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.
