Darba jurists
Vai streikot drīkst visi?
Kam Latvijā aizliegts streikot? Kam un kā jāpiesaka streiks? Vai streikotāji saņem darba algu? Vai vest bērnu uz skolu, ja skolotāji streiko?
Lai gan streiks kā protesta forma ir būtiska un normāla demokrātiskas valsts pazīme, Latvijā tā tomēr nav īpaši izplatīta. Viens no iemesliem – ceļš līdz streikam ir gana sarežģīts, lai streikotu, cilvēkiem jābūt savstarpēji ļoti vienotiem, turklāt šī protesta forma, iespējams, īsti nesaskan ar latvisko mentalitāti. Turklāt Latvijas streiku vēsturi raksturo vēl kāda iezīme: te vairāk streiko nevis privātajā, bet valsts sektorā strādājošie.
Latvijā tiesības streikot ir visiem strādājošajiem – to nosaka likums. Pirmām kārtām – Latvijai saistoši starptautiski dokumenti, kā arī Satversme, 108.pantā paredzot: «Strādājošajiem ir tiesības uz koplīgumu, kā arī tiesības streikot. Valsts aizsargā arodbiedrību brīvību.» Tāpat Latvijā ir spēkā arī īpašs likums – Streiku likums. Tajā teikts, ka streiks ir kolektīvā interešu strīda risināšanas veids: uzņēmuma vai nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu, lai tā panāktu savu prasību izpildi. Streiks ir darbinieku protests pret darba devēju, prasot labākus darba nosacījumus, darba apstākļus, bet visbiežāk – labāku atalgojumu.
Streiks ir galējais līdzeklis
Streika mērķis ir piespiest darba devēju izpildīt darbinieku prasības. Bet tas nenozīmē, ka kādu rītu darbinieks atnāk un savam darba devējam saka: «Es gribu lielāku algu! Ak, nē? Nu, tad es nestrādāju! Šodien es piesaku streiku!» Ceļš līdz streikam ir krietni ilgāks un, ja darbinieki to neievēro, streiku var atzīt par nelikumīgu.
Streiku likums paredz, ka tiesības streikot kā galējs līdzeklis izmantojams, ja nav panākta vienošanās un samierināšanās kolektīvajā interešu strīdā. Pirms domāt par streiku, darbiniekiem jāizmanto citi paņēmieni savu prasību panākšanai: jādodas pie darba devēja uz sarunām, jāraksta iesniegumi. Ja rezultāta nav, arodbiedrībai vai uzņēmuma darbiniekiem jāsasauc kopsapulce, kurā jāpieņem lēmums par streika rīkošanu. Šajā sapulcē jāpiedalās vairāk nekā pusei no arodbiedrības biedru vai uzņēmuma darbinieku skaita. Lēmumu pieņem, aizklāti balsojot. Kad nolemts, ka streiks būs, jāizveido streika komiteja – cilvēki, ka streiku vadīs un pārstāvēs darbiniekus sarunās ar darba devēju. Streika sarunas paredzētas tam, lai panāktu vienošanos un streiku izbeigtu.
Vismaz septiņas dienas pirms streika darbiniekiem savam darba devējam, Valsts darba inspekcijai un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sekretāram rakstveidā jāiesniedz streika pieteikums, kurā norādīts gan tā sākšanās datums, gan laiks un vieta, gan streika iemesli, prasības, streikotāju skaits, kopsapulces lēmums par streika pieteikšanu un cita informācija. To, vai streiks atbilst Streiku likumam, uzrauga Valsts darba inspekcija.
Darba algu nesaņem
Piedalīšanās streikā ir brīvprātīga – to darīt nevienam nedrīkst ne aizliegt, ne piespiest. Streika laikā streikojošie darbinieki nesaņem atalgojumu un par viņiem netiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, ja vien darba devējs ar streika komiteju nav vienojušies citādi. Darba devējs streiku nevar uzskatīt ne par darba līguma, ne darba tiesību pārkāpumu – darbiniekus, kas piedalās streikā, šī iemesla dēļ nedrīkst atlaist no darba. Turklāt streika laikā darba devējs nedrīkst nestrādājošo darbinieku vietā pieņemt citus darbiniekus, lai tā pārtrauktu streiku. Savukārt tiem darbiniekiem, kas streikā nepiedalās, nedrīkst likt darīt streikojošo darbu.
Streikot ļauts ne visiem
Latvijā streikot aizliegts: tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti darbiniekiem, robežsargiem, valsts drošības iestāžu darbiniekiem, ieslodzījuma vietu uzraugiem un Nacionālo bruņoto spēku dienestā esošajiem cilvēkiem.
Savukārt biedrībai nepieciešamajiem dienestiem streikot nav aizliegts, bet šie dienestiem streika laikā jānodrošina darbs vismaz minimālā apjomā. Ja šo dienestu streikojošie darbinieki atsakās pildīt minimālo darba apjomu – tas ir darba kārtības pārkāpums, par ko pienākas sods.
Vismaz minimālajā apjomā streika laikā darbs jādara:
• Ārstniecība un medicīniskās palīdzības dienestiem
• Sabiedriskā transporta dienestiem
• Dzeramā ūdens piegādes dienestiem
• Elektroenerģijas un gāzes ražošana un piegādes dienestiem
• Sakaru dienesti
• Gaisa satiksmes kontroles dienestiem un dienestiem, kas tos nodrošina ar informāciju par laikapstākļiem
• Ar visu veidu transporta kustības drošību saistītajiem dienestiem
• Atkritumu un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas dienestiem
• Radioaktīvo vielu un atkritumu uzglabāšanas, izmantošanas un kontroles dienesti
• Civilās aizsardzības dienesti.
Skolotāju streiks. Kas jāzina vecākiem?
Ja neizdosies panākt vienošanos, 27. novembrī Latvijā streikos vairāk nekā 22 tūkstoši skolotāji, kā arī citi skolu un bērnudārzu darbinieki. Streikā piedalīsies vairāk nekā 800 bērnudārzi, skolas, interešu izglītības centri, kā arī augstskolas.
1. Vai un kā izglītības iestādei vai bērnudārzam ir jāinformē vecāki par piedalīšanos streikā?
Katras izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par to, lai vecākus savlaikus informētu par iestādes darba kārtību streika dienā. Ja gadījumā vecākiem šāda informācija vēl nav sniegta, viņi paši var vērsties pie iestādes vadības un lūgt atbildēt, vai streika dienā iestāde būs atvērta, vai vecāki var vest bērnus, zinot, ka bērni atradīsies drošībā un ar viņiem nodarbosies pedagogi. Ja gadījumā kāda pedagogu daļa streikos un šajā dienā gaidāmas izmaiņas, arī par to vecāki jāinformē savlaikus.
2. Vai vecākiem ir tiesības vest uz bērnudārzu/skolu bērnu arī tad, ja skolotāji streiko?
Streiku likumā ir noteiktas darbinieku, arī pedagogu, tiesības streikot. Tādēļ vecākiem jāapzinās, ka streika dienā izglītības process var nenotikt, un iestāde var būt slēgta. Šādā gadījumā iestāde bērnus var arī neuzņemt – streiks ir streiks.
3. Ko vecākiem darīt, ja skola vai bērnudārzs būs slēgts?
Katrs vecāks pats var izlemt, kā reaģēt un ko darīt. Ja skola savlaikus informējusi vecākus, ka streika dienā bērnudārzā vai skolā mācības nenotiks, vai būs izmaiņas darba kārtībā, vai iestāde pat būs slēgta, tad šī informācija jāņem vērā.
