Darba jurists
Grūtnieces tiesības darbā
Ņemot vērā, ka atbilstoši normatīvo tiesību aktu prasībām darbiniece (grūtniece) visā grūtniecības periodā savā darba vietā bauda lielākas sociālās garantijas nekā pārējie darbinieki. Līdz ar to darba devējam ne tikai ir pienākums atbilstoši darba aizsardzības prasībām pielāgot šādai darbiniecei darba vietu, bet arīdzan izvairīties no pasākumiem un darbībām, kas varētu kaitēt darbinieces (grūtnieces) veselības stāvoklim, piemēram, mazināt stresa iegūšanas risku darbā, nodarbināt virs normālā darba laika, utt.
Saskaņā ar Darba likuma 99.panta pirmās daļas nosacījumiem, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību, darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana minētajam riskam tiktu novērsta. Ja šādus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu.
Tas nozīmē, ka darba devējam ne tikai pēc ārsta atzinuma saņemšanas ir pienākums nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana riskam tiktu novērsta, bet atbilstoši Direktīvas 92/85/EEK nosacījumiem arī bez īpašas ārsta norādes izvērtēt, vai darba apstākļi un/vai darba laiks ir atbilstošs grūtnieces stāvoklim un paziņot grūtniecei par minētās izvērtēšanas rezultātiem.
Ja atbilstošus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Darba likuma 99.panta otrās daļas paredz, ka darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu. Ja pārcelšanu citā darbā nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt grūtniecei atvaļinājumu, kura laikā grūtniecei tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa.
Līdz ar to darbiniecei – grūtniecei vispirms ir jāpaziņo darba devējam par savu grūtniecības stāvokli. Darba aizsardzības likums paredz, ka grūtniecēm atbilstoši darba vides riska novērtējumam, kā arī ārsta atzinumam ir tiesības uz darba devēja noteiktiem papildu atvieglojumiem. Darba devējam grūtnieces darba riski darba devējam jāizvērtē saskaņā ar 2007.gada 2.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr.660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība". Minēto noteikumu 2.pielikumā ir nosaukti darba vides faktori un darbi, kas grūtniecēm var radīt risku drošībai un veselībai. Ja darba devējs konstatē, ka grūtnieces darbs ir minēts šajā pielikumā vai arī darbu ietekmē tajā nosauktie darba vides faktori, darba devējam ir pienākums īstenot nepieciešamos darba aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu topošās māmiņas un viņas mazuļa drošību un veselību.
Savukārt noteikumu 3.pielikumā nosaukti darba vides faktori, kuriem aizliegts pakļaut, un darbus, kuros aizliegts nodarbināt grūtnieces. Ja darba devējs darba vides riska novērtējumā konstatē, ka topošās māmiņas darbs ir minēts šajā pielikumā, viņam tajā grūtnieci nodarbināt aizliegts. Piemēram, fizikālie faktori - darbs hiperbāriskā atmosfērā (konteineros, ūdens spiediena ietekmē, zem ūdens, u.c.).
Saskaņā ar Darba likuma 134.panta otrās daļas nosacījumiem darba devējs nosaka nepilnu darba laiku, ja to pieprasa grūtniece, sieviete pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam.
Cita starpā jānorada, ka darba devējam saskaņā ar 2009.gada 28.aprīļa Ministru kabineta noteikumiem Nr.359 "Darba aizsardzības prasības darba vietās" ir jānodrošina iespēja atgulties un atpūsties piemērotos apstākļos atbilstoši higiēnas prasībām.
Vienlaikus jānorāda, ka darba devējam saskaņā ar Darba likuma 147.panta pirmās daļas nosacījumiem ir pienākums nodrošināt iespēju grūtniecei atstāt darba vietu, lai veiktu veselības pārbaudi pirmsdzemdību periodā, ja šādu pārbaudi nav iespējams veikt ārpus darba laika. Savukārt atbilstoši Darba likuma 147.panta ceturtās daļas prasībām darbiniecei – grūtniecei ir pienākums par īslaicīgu prombūtni savlaicīgi paziņo darba devējam. Būtiski, ka īslaicīga prombūtne nevar būt par pamatu darba devēja tiesībām uzteikt darba līgumu.
Attiecībā par darba līguma uzteikumu pārbaudes laikā jānorāda, ka šajā gadījumā darba līguma uzteikums darbiniecei – grūtniecei ir pieļaujams tikai Darba likuma 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 10.punktā noteiktajos gadījumos.
Ņemot vērā iepriekšminēto jānorāda, ka darba devējam ir jāizvērtē darba vides riska faktorus attiecībā par darbinieces – grūtnieces nodarbināšanas īpatnībām, kā arī jāizvērtē, vai darbinieces – grūtnieces darba laiks 13 stundu apmērā nerada risku viņas veselībai un drošībai. Vienlaikus, ja darba devējs ir saņēmis no ārsta atzinumu par darbinieces – grūtnieces nodarbinātības nosacījumiem – darba devējam ir pienākums tos ievērot. Darbiniecei – grūtniecei ir tiesības piedalīties darba vides riska novērtēšanas procesā, sniedzot savus komentārus. Ja darba devējs pēc saņemtās informācijas par darbinieces grūtniecības stāvokli atsakās izpildīt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, darbiniecei – grūtniecei ir tiesības par šo faktu ziņot kompetentai iestādei – Valsts darba inspekcijā, kas arīdzan izvērtēs darba devēja rīcības tiesiskumu.
Visbeidzot jānorāda, ka darbiniecei – grūtniecei Darba aizsardzības likuma 18.pantā noteiktajos gadījumos ir tiesības attiekties no darba veikšanas, piemēram, ir tiesības atteikties no darba veikšanas, ja attiecīgā darba veikšana rada vai var radīt risku nodarbinātā vai citu personu drošībai un veselībai un šāds risks nav novēršams citādā veidā.
